Pārtikas produkti, kas ražoti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem, bieži tiek uzskatīti par augstākas kvalitātes produktiem, jo stingrie noteikumi ir spēkā visā to ražošanas apritē — sākot ar lauksaimniecības praksi, līdz prasībām par pārtikas produktu nekaitīgumu un marķēšanu.

Pārtikas produktu nekaitīguma un kvalitātes standartus Eiropas Savienībā var salīdzināt ar standartiem Amerikas Savienotajās Valstīs, aplūkojot vairākus galvenos aspektus, tostarp regulējumu, veselības un pārtikas produktu nekaitīguma standartus, ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu, pesticīdu lietošanu un pārtikas produktu marķēšanu. Tālāk uzskaitīti daži konkrēti fakti un atšķirības, kas raksturo pieeju pārtikas produktu kvalitātei un nekaitīgumam šajās valstīs.

1. Pesticīdu lietošana

Eiropas Savienībā:

• Eiropas Savienībā ir ļoti stingras prasības attiecībā uz pesticīdu lietošanu. Pesticīdi tiek rūpīgi pārbaudīti, un lietošanai tiek apstiprināti tikai tie pesticīdi, kas tiek uzskatīti par nekaitīgiem. Lai novērtētu, vai pesticīdu atliekas nepārsniedz pieļaujamās normas, pārtikas produktiem katru gadu tiek veiktas pārbaudes.
• 2018. gadā Eiropas Komisija paziņoja, ka 97 % pārtikas produktu paraugu, kuros tika pārbaudītas pesticīdu atliekas, bija likumā noteiktajā robežās (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), 2018. gads).
• Eiropas Savienībā ir ierobežota vai aizliegta vairāk nekā 100 pesticīdu lietošana. Daži pesticīdi, piemēram, glifosāts, daudzās ES valstīs ir aizliegti.

Amerikas Savienotajās Valstīs:

• Maksimālos pieļaujamos pesticīdu līmeņus Amerikas Savienotajās Valstīs nosaka Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības ministrija (USDA), taču šie standarti bieži ir zemāki nekā ES valstīs. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir atļauts lietot glifosātu, lai gan dažos štatos ir noteikti ierobežojumi.
• Pesticīdu lietošanas ierobežojumi ASV nav tik stingri kā ES valstīs, tāpēc pesticīdu atlieku līmenis pārtikā ASV var būt lielāks.
• 2020. gadā Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūra (EPA) sagatavoja ziņojumu, kurā norādīts, ka pesticīdu atlieku līmeņi tiek uzraudzīti, taču ASV nav tādas centralizētas un regulāras uzraudzības kā ES valstīs attiecībā uz pesticīdu atlieku līmeni pārtikas produktos.

2. Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO)

Eiropas Savienībā:

• Eiropas Savienībā ir stingri noteikumi attiecībā uz ĢMO izmantošanu. Kopš 2001. gada ir spēkā noteikumi, kas paredz, ka visi ĢMO saturoši pārtikas produkti ir skaidri jāmarķē, ja ĢMO saturs pārsniedz 0,9 %. Tas ļauj patērētājiem izlemt, vai viņi vēlas patērēt šos produktus.
• Līdz šim ES ir apstiprinājusi tikai trīs ĢMO saturošus pārtikas produktus (t.i., Bt kukurūzas, sojas un rapša izmantošanu pārtikā).
• Vairākas ES valstis (piemēram, Austrija, Ungārija, Itālija) ir pilnībā aizliegušas ĢMO audzēšanu un patēriņu savās teritorijās.

Amerikas Savienotajās Valstīs:

• Amerikas Savienotās Valstis ir vienas no tām valstīm, kurās ir visaugstākais ĢMO izmantošanas līmenis pasaulē. Vairāk nekā 90 % ASV audzēto sojas pupiņu, kukurūzas un kokvilnas ir ģenētiski modificētas.
• Lai gan ĢMO marķēšana ASV tika noteikta par obligātu 2016. gadā, šis likums paredzēja mazāk ierobežojošus pasākumus, ļaujot izmantot digitālās etiķetes vai QR kodus, kas apgrūtina ģenētiski modificētā sastāva skaidru izpratni.
• Turklāt ĢMO atļaujas ir daudz liberālākas, jo ASV Pārtikas nekaitīguma un veselības aizsardzības iestādes (piemēram, FDA, EPA) neuzskata, ka ĢMO ir bīstami veselībai, ja tie atbilst apstiprinātajiem drošības standartiem.

3. Pārtikas produktu nekaitīgums un kvalitāte

Eiropas Savienībā:

• Eiropas Savienībā ir viena no stingrākajām pārtikas produktu nekaitīguma noteikšanas sistēmām pasaulē. Katram pārtikas produktam,— sākot ar audzēšanu līdz tirgošanai — ir jāatbilst stingriem kvalitātes un drošības standartiem.
• Riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) sistēma attiecas uz visiem pārtikas produktu piegādes ķēdes dalībniekiem, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu patēriņa vajadzībām.
• 2020. gadā Eiropas Pārtikas produktu nekaitīguma iestāde paziņoja, ka pārtikas produktu kvalitātes kontrole Eiropas Savienībā ir balstīta uz zinātnisku pētījumu un testu datiem, lai novērstu iespējamos veselības apdraudējumus.

Amerikas Savienotajās Valstīs:

• Amerikas Savienotajām Valstīm ir sava pārtikas produktu nekaitīguma noteikšanas sistēma, kurā galvenā loma ir ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei (FDA) un ASV Lauksaimniecības ministrijai (USDA). Arī šīs iestādes izmanto HACCP sistēmu, taču tā nav tik stingra, turklāt tās bieži vien paļaujas uz brīvprātīgiem nozares standartiem.
• 2011. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika ieviests Pārtikas nekaitīguma modernizācijas likums (FSMA), lai stiprinātu pārtikas nekaitīguma kontroli, taču daži kritiķi apgalvo, ka šī sistēma nav tik visaptveroša kā ES modelis, jo vairākās jomās pastāv vairāk pašregulācijas iespēju.

4. Pārtikas produktu marķēšana un etiķetēšana

Eiropas Savienībā:

• Eiropas Savienībā ir stingras pārtikas produktu marķēšanas prasības. Visiem pārtikas produktiem ir jābūt skaidri marķētiem, iekļaujot informāciju par sastāvdaļām, uzturvērtību, izcelsmes valsti un glabāšanas laiku.
• Arī bioloģisko produktu marķēšana ir stingri regulēta. ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu var izmantot tikai uz produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 95 % bioloģisko sastāvdaļu.
• 2017. gadā ES ieviesa pārtikas produktiem arī uzturvērtības marķējumu, lai patērētāji varētu viegli redzēt kaloriju saturu un uzturvērtību.

Amerikas Savienotajās Valstīs:

• Arī Amerikas Savienotajās Valstīs pārtikas produktu marķēšana tiek plaši regulēta, taču tā neparedz tik stingrus noteikumus kā Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm nav vienota bioloģiskās lauksaimniecības logotipa — tā vietā produktiem var izmantot dažādus privātus sertifikātus.
• 2016. gadā ASV veica būtiskas izmaiņas attiecībā uz skaidru ģenētiski modificētu organismu klātbūtnes marķēšanu, taču lielākoties šī prasība neattiecas uz visiem produktiem — tikai uz dažiem.

5. Vides un ilgtspējības politika

Eiropas Savienībā:

• Pēdējo gadu laikā ES ir aktīvi darbojusies, lai samazinātu oglekļa emisiju apjomu, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Piemēram, 2020. gadā tika izsludināts Eiropas zaļais kurss, kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt par 50 % pesticīdu lietošanu un palielināt bioloģisko produktu patēriņu.

Amerikas Savienotajās Valstīs:

• Amerikas Savienotajās Valstīs vides politika attiecībā uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu nav tik centralizēta un koordinēta kā Eiropas Savienībā. Tikmēr ES ir sasniegusi augstāku vides aizsardzības standartu, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes prakses ieviešanu.

Secinājums

Eiropas Savienībā, salīdzinot ar ASV, ir stingrāka un plašāka pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un vides politika. Tas nozīmē stingrākas prasības attiecībā uz pesticīdu lietošanu, ĢMO un pārtikas marķēšanu. Arī Amerikas Savienotajām Valstīm ir savas pārtikas nekaitīguma un kvalitātes sistēmas, taču tās dažkārt ir pielaidīgākas vai tiek mazāk regulētas. Pārtikas produkti Eiropas Savienībā bieži tiek uzskatīti par augstākas kvalitātes produktiem stingrās kontroles dēļ, savukārt ASV bieži vien piedāvā plašāku produktu izvēli, jo uz ĢMO un mēslošanas līdzekļiem neattiecas tik liels izmantošanas ierobežojums.